Aizbildņa galvenā misija – aizstāt bērnam vecākus

Kas un kā uzņemsies rūpes par bērnu, ja vecāki vairs nespēj par viņu gādāt? To LV portālam skaidro Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktore Līvija Liepiņa.

Kas ir aizbildnis?

Mūsu valstī pastāv trīs ārpusģimenes aprūpes formas: aizbildnība, audžuģimene, bērnu aprūpes iestāde. Ja bērns paliek bez vecāku gādības, bāriņtiesa vispirms meklē viņam aizbildni, informē L.Liepiņa. Ja nevar atrast aizbildni, tad bāriņtiesa meklē audžuģimeni. Ja arī tas neizdodas, bērnu ievieto bērnu aprūpes iestādē.

Aizbildņa galvenā misija ir aizstāt bērnam vecākus. Proti, ja vecāki dažādu iemeslu dēļ nevar rūpēties par bērnu, aizbildnis daļēji uzņemas vecāku pienākumus. Vienīgā atšķirība ir tā, ka aizbildnim nav pienākuma bērnu uzturēt par saviem līdzekļiem. Citu atšķirību būtībā nav.

Saskaņā ar 1937.gadā izdoto Civillikumu aizbildnība ir katra sabiedrības locekļa pienākums: tikko cilvēks uzzina, ka kāds bērns ir palicis bez vecākiem, viņam kā apzinīgam sabiedrības loceklim ir pienākums pieteikties kļūt par aizbildni. Speciāliste skaidro, ka īpaši šis pienākums attiecas uz radiniekiem.

Ja par aizbildni piesakās desmit cilvēki, prioritāte pildīt aizbildņa pienākumus ir bērna tuvākajam radiniekam, kuram ir vajadzīgās spējas. Ja bērnam nav iespējams palikt savā ģimenē, tad mazāk traumējoši būs viņam atrasties radinieku, nevis svešu cilvēku ģimenē, jo radinieku savstarpējās attiecības vairumā gadījumu tomēr ir diezgan ciešas.

Tomēr dzīvē mēdz būt dažādi. Var gadīties, ka, piemēram, vecmāmiņa lieto alkoholu tikpat daudz kā viņas meita, kura vairs nespēj rūpēties par savu bērnu. Līdz ar to – kāda gan viņa ir aizbildne! Tādējādi, arī runājot par radiniekiem, bāriņtiesa cenšas sameklēt tos, kuri aizbildņa lomai būs vispiemērotākie.

Ja radinieki paši nepiesakās būt par aizbildņiem, bāriņtiesas cenšas tuvākos radiniekus atrast un piedāvāt viņiem uzņemties šos pienākumus. Protams, pilnīgi iespējams, ka bāriņtiesu darbinieki nespēs atrast ļoti attālus bērna radiniekus. Šeit pastāv princips – lai bērnam tiktu vislabākais.

Meklējot aizbildņus, ir jānoskaidro arī bērna viedoklis. Iespējams, bērns pats var pateikt, pie kura no radiniekiem viņš vislabprātāk vēlētos dzīvot. Nereti par aizbildņiem kļūst bērnam tuvi cilvēki, kas nav radinieki, piemēram, skolotāja, klasesbiedru vecāki, jo nav neviena piemērota radinieka. Taču par aizbildņiem var kļūt cilvēki, kuri nepazīst ne bērnu, ne viņa ģimeni. Tie ir cilvēki, kas vienkārši ir gatavi šim pienākumam.

 

Kā kļūt par aizbildni?

Lai kļūtu par aizbildni, ir jāuzraksta iesniegums bāriņtiesai, kas to izvērtēs mēneša laikā, skaidro LM pārstāve. Gadījumos, kad bāriņtiesai ir nepieciešama papildu informācija, lēmuma pieņemšana var ilgt līdz pat četriem mēnešiem. Tomēr pieņemt lēmumu bāriņtiesas cenšas maksimāli ātri, lai pēc iespējas drīzāk bērnam nodrošinātu vidi, kurā viņš jūtas vislabāk.

Lēmums par aizbildņa statusa piešķiršanu vajadzīgs, kad runa nav par konkrētu bērnu, bet gan tad, ja cilvēks vienkārši ir gatavs kļūt par aizbildni. Ja ir zināms konkrēts bērns, tad pēc visu dokumentu un apstākļu izvērtēšanas, bāriņtiesa pieņem lēmumu par aizbildnības nodibināšanu šim bērnam, cilvēku ieceļot par bērna aizbildni.

Pirms lemt par aizbildņa statusa piešķiršanu, bāriņtiesa izvērtē potenciālā kandidāta motivāciju, ģimenes locekļu savstarpējās attiecības, dzīves apstākļus ģimenē, cilvēka spēju pārstāvēt bērnu personiskajās un mantiskajās vajadzībās. Piemēram, vai vecmāmiņa, būdama krietnā vecumā, ir spējīga aizstāvēt bērna intereses.

Iecelšana par aizbildni nav uz noteiktu laiku. Parasti tas ir tik ilgi, kamēr bērnam ir nepieciešama ārpusģimenes aprūpe. Maksimāli – kamēr bērns sasniedz pilngadību. Pirms aizbildnības nodibināšanas tiek uzskaitīti visi bērna īpašumā nodotie līdzekļi (mantojuma nauda, dzīvoklis, dāvinājums u.c.).

Praksē iespējami arī gadījumi, kad aizbildni atlaiž no viņa pienākumu pildīšanas. Piemēram, kad bērns sasniedz pilngadību vai vecākiem atjauno aprūpes vai aizgādības tiesības. Tāpat mēdz būt arī situācijas, kad aizbildnis slikti pilda savus pienākumus. Ja tas tā notiek, tad cilvēks vairāk nevar būt aizbildnis, audžuģimene vai adoptētājs.

 

Pienākumi

Gan vecākiem, gan aizbildņiem ir vienlīdzīgi pienākumi – aizbildnis atbild par bērnu, viņš, piemēram, var dot/nedot savu piekrišanu medicīniskām manipulācijām ar bērnu, viņš var atļaut/neatļaut bērnam vienam doties pāri valsts robežai.

Vienīgā atšķirība ir tā, ka Civillikums neuzliek pienākumu aizbildnim par saviem līdzekļiem rūpēties par bērna iztiku. Civillikums paredz, ka aizbildnis var izmantot bērnam atstātā mantojuma naudu, lai nodrošinātu tā vajadzības. Piemēram, izīrējot mantojumā atstāto dzīvokli, saņemto naudu izlieto bērna vajadzību apmierināšanai – ēdiena iegādei, ārpusskolas pulciņu apmaksai, apģērbam. Tāpat aizbildņi saņem pabalstu bērna uzturam 32 latu apmērā un atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu 38 latu apmērā.

Rīgas pašvaldība ir viena no tām, kas Rīgā deklarētajiem aizbildņiem piemaksā pie valsts noteiktiem pabalstiem. Protams, par 32 latiem nodrošināt bērna uzturu mēnesī ir ļoti grūti, tomēr praksē nenotiek tā, ka bērna uzturam aizbildnis tērē tikai valsts atvēlēto pabalsta naudu. Parasti uzturam tiek izmantoti arī paša aizbildņa līdzekļi. Savukārt gadījumā, ja aizbildnis ir nonācis grūtībās, viņš var vērsties pašvaldības sociālajā dienestā pēc sociālās palīdzības.

Lai palielinātu valsts atbalstu aizbildnībā esošam bērnam, Ģimenes valsts politikas pamatnostādņu īstenošanai paredzētajā rīcības plānā 2014.-2017.gadam plānots palielināt valsts pabalsta apmēru bērna uzturam.

 

Pārbaudes

Bāriņtiesai ir pienākums vismaz reizi gadā pārbaudīt, kā aizbildņi pilda savus pienākumus, kā bērns jūtas, kādi viņam ir nodrošināti dzīves apstākļi, kā gada laikā aizbildnis ir rīkojies ar bērna mantu, vai aizbildnis nodrošina aizbilstamā audzināšanu, vai bērnam ir nodrošināts viss nepieciešamais. To bāriņtiesa var konstatēt, iepazīstoties ar situāciju ģimenē, runājot ar pašu bērnu.

Pārbaužu nepieciešamību nosaka arī tas, kur aizbildnis dzīvo – mazā ciematā vai lielā pilsētā. Ja tas ir neliels ciemats, kurā viens otru pazīst, informācija par iespējamām pārmaiņām vai problēmām ātri vien kļūst zināma. Varētu pat teikt, ka aizbildņa uzraudzība norit caur kopīgu sadarbību, piemēram, tikko skolā tiek pamanītas kādas problēmas ar bērnu, tās pienākums ir vispirms sazināties ar aizbildņiem; gadījumā ja situācija neuzlabojas, – ar bāriņtiesu.

 

No aizbildnības līdz adopcijai

Jebkuru bērnu var adoptēt līdz vecumam, kamēr viņš sasniedz 18 gadus. Aizbildnības gadījumā lēmums par adopciju visbiežāk tiek pieņemts, kad ģimenē jau ir izveidojušās bērna un vecāku attiecības. Katru gadu no aptuveni 6 tūkstošiem aizbildnībā esošu bērnu tiek adoptēti apmēram 30 līdz 40 bērni. Tas nav daudz, bet jāņem vērā, ka aptuveni 75 procenti no aizbildnībā esošiem bērniem atrodas pie saviem radiniekiem. Turklāt radiniekiem nav pienākums adoptēt pie viņiem aizbildnībā esošus bērnus, norāda LM speciāliste. Proti, tas nav bāriņtiesas mērķis – lauzt, piemēram, vecvecāku un mazbērnu attiecības tā, lai tās pārtaptu par vecāku un bērnu attiecībām, vai arī māsu un brāļu attiecības pārvērst par mammas un bērna attiecībām. Protams, ir ļoti reti gadījumi, kad vecmāmiņa vēlas adoptēt savu mazbērnu. Bet šādās situācijās vecmāmiņa parasti ir gados jauna un bērns ir pamests pēc dzemdībām, kur dabiski ir izveidojušās bērnu un vecāku attiecības.

Arī Civillikumā šobrīd ir šķēršļi, kas neveicina adopciju no aizbildnības. Proti, aizbildnis nevar adoptēt savu aizbilstamo, kamēr viņš nav atbrīvots no aizbildņa pienākumu pildīšanas. Tas nozīmē, ka situācijā, kad aizbildnis vēlas adoptēt aizbilstamo, viņam tiek meklēts cits aizbildnis, kas uz laiku uzņemsies aizbildņa pienākumus un dos piekrišanu bērna adopcijai.

Patlaban Saeimā 1.lasījumā ir pieņemti grozījumi Civillikumā, kas atvieglos iespējas aizbildnim adoptēt bērnu. Proti, plānots noteikt, ka situācijā, ja aizbildnis vēlas adoptēt bērnu, viņa statusā nekas nemainīsies un viņš varēs palikt par aizbildni līdz adopcijas apstiprināšanai tiesā. Savukārt piekrišanu bērna adopcijai dos bāriņtiesa.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: